Tur, kur robeža, nav beigas, bet sākums: kā jaunieši atgriežas mājās un uzsāk uzņēmējdarbību pierobežā

Pierobežā – reģionā, kas daudzus gadus asociējās ar iedzīvotāju aizplūšanu, ierobežotu darba tirgu un Eiropas Savienības austrumu robežu – pamazām veidojas mazāk pamanāma, taču nozīmīga tendence. Arvien vairāk jauniešu pēc darba ārzemēs atgriežas mājās un mēģina uzsākt uzņēmējdarbību tieši šeit, dzimtajā pusē. Protams, runa nav par simtiem vai tūkstošiem cilvēku, taču šādi jaunieši ir. Tas nav stāsts par lielām investīcijām vai valsts attīstības programmām, bet gan par nelielām iniciatīvām, kas pakāpeniski veido jaunu ekonomisko vidi vietējā līmenī.

No Nīderlandes līdz Augšdaugavas novadam: atgriešanās mājās
Viens šāds stāsts norisinās Augšdaugavas novadā. Vairāki jaunieši – Armīns Jemeļjanovs, Guntars Elksnītis un Emīls Lindards, kuri iepriekš strādāja Nīderlandē un citās Eiropas valstīs, nolēma atgriezties Latvijā un uzsākt savu uzņēmējdarbību pakalpojumu un bērnu izklaides jomā. Viņu ceļš ir raksturīgs daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kuri devās peļņā uz ārzemēm, bet galu galā atgriezās mājās ar uzkrātu pieredzi un jaunām idejām.

"Mēs bijām ārzemēs, strādājām, pat domājām tur dibināt savu uzņēmumu un palikt. Taču vēlāk viss mainījās," stāsta jaunie uzņēmēji.

Pagrieziena punkts pienāca negaidīti – īss brauciens uz mājām, lai apmeklētu drauga kāzas. Šī apciemojuma laikā radās apstākļi, kas pilnībā mainīja plānus.

"Mēs atbraucām uz dažām dienām, bet galu galā palikām. Un tad sapratām, ka varbūt labāk mēģināt kaut ko darīt mājās, nevis atkal doties prom," viņi atceras.

Dzīve ārzemēs: darbs, plāni un pieredzes krāšana
Ārzemēs viņi pavadīja atšķirīgu laiku. Kāds strādāja vien dažus mēnešus, cits – aptuveni divus gadus. Darbs bija fizisks, sezonāls, jaunieši centās sakrāt līdzekļus. Sākotnēji viņiem pat bija plāni palikt Eiropā, nodibināt tur savu uzņēmumu un turpināt dzīvi ārzemēs. Tomēr šie plāni nebija galīgi.

"Mēs sapratām, ka, ja visu laiku brauksim prom, galu galā tā arī neko neizveidosim mājās. Labāk mēģināt šeit, pat ja tas ir grūti," saka jaunieši.

Tā radās viņu pirmais darbības virziens – pakalpojumi bērnu izklaides jomā -- piepūšamās atrakcijas. Pirmajā mirklī šķiet -- tas ir sezonāls un nišas bizness, taču aiz tā slēpjas plašāka ideja – attīstīt vietējo pakalpojumu tirgu reģionā, kur konkurence ir minimāla.

Uzņēmējdarbības sākums: 2400 eiro un pirmais risks
Tā tika pieņemts lēmums sākt savu uzņēmējdarbību gandrīz no nulles. Sākuma kapitāls bija aptuveni 2400 eiro -- personīgie līdzekļi – bez kredītiem, grantiem vai investoru atbalsta. Tas bija apzināts risks, kura pamatā nebija lielu cerību uz ātru peļņu, bet vēlme strādāt sev un vairs neatgriezties pastāvīgā darbā ārzemēs.

Pirms uzņēmuma dibināšanas jaunieši rūpīgi izpētīja tirgus situāciju, īpaši Daugavpilī un Augšdaugavas novadā.

"Mēs reāli izvērtējām tirgu un redzējām, ka mūsu reģionā ar to gandrīz neviens nenodarbojas. Rīgā piedāvājumu ir daudz, bet šeit faktiski ir tukša niša," viņi skaidro.

Šis "tukšums" pārtapa iespējā. Projekta īstenošana sākās pavisam nesen – vien pirms pāris nedēļām –, taču jau ir saņemti pirmie pasūtījumi un rezervācijas. Galvenā auditorija ir ģimenes ar bērniem, skolas, bērnudārzi un nelielu svētku rīkotāji. Lai gan uzņēmums atrodas pašā attīstības sākumā, jau veidojas stabila klientu interese.

"Mums jau ir vairākas rezervācijas. Cilvēki zvana, raksta Facebook, Instagram un TikTok. Cenšamies būt pēc iespējas pieejamāki," stāsta uzņēmēji.

Uzņēmuma popularizēšana notiek vairākos virzienos vienlaikus – sociālajos tīklos, vietējās grupās, ar sludinājumu palīdzību, kā arī izmantojot tradicionālās papīra afišas, kas tiek izvietotas reģiona ciemos un mazpilsētās.

Šāda kombinēta pieeja izrādījās efektīva – mazajās Latgales un Sēlijas apdzīvotajās vietās joprojām ļoti nozīmīga loma ir tiešai informācijas apritei un ieteikumiem „no mutes mutē”.

Daudzpusīga pieeja: no būvniecības līdz IT
Lai gan galvenais darbības virziens ir saistīts ar bērnu atrakcijām, uzņēmēji neplāno aprobežoties tikai ar vienu pakalpojumu. Viņi apsver plašāku darbības spektru, tostarp nelielus būvniecības un remontdarbus, telpu krāsošanas un apdares darbus, mēbeļu montāžu, sadzīves tehnikas un aprīkojuma uzstādīšanu un pieslēgšanu, kā arī IT pakalpojumus un tehnisko atbalstu. Šāda pieeja ļauj elastīgi pielāgoties vietējam pieprasījumam un nebūt atkarīgiem tikai no viena ienākumu avota.

"Mēs varam darīt dažādus darbus – no remonta un krāsošanas līdz datoru un aprīkojuma uzstādīšanai. Mums ir pieredze, un mēs nevēlamies koncentrēties tikai vienam darbības virzienam," skaidro uzņēmēji.

Atsevišķs darbības virziens ir sadarbība ar izglītības iestādēm. Uzņēmēji jau ir mēģinājuši ienākt interaktīvā aprīkojuma tirgū skolām un bērnudārziem, piedāvājot tā uzstādīšanu un personāla apmācību.

Tomēr šis segments izrādījās sarežģītāks, nekā sākotnēji tika gaidīts. No aptuveni astoņiem uzņēmumiem, ar kuriem viņi sazinājās, atbildēja tikai daļa, un tikai daži izrādīja potenciālu interesi par sadarbību.

Valsts iepirkumi un piesardzīga attīstība
Vienlaikus viņi apsver iespēju piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos, tomēr atzīst, ka mazam uzņēmumam tas ir sarežģīts ceļš, kas prasa pieredzi, resursus un laiku. Tāpēc pagaidām uzmanība tiek pievērsta nelieliem pasūtījumiem un pakāpeniskai attīstībai bez straujiem soļiem.

"Mēs skatāmies, kur varam piedalīties, taču mums pagaidām nav lielu resursu. Cenšamies uzņemties nelielus pasūtījumus un augt pakāpeniski," viņi saka.

Plānos ir sadarbības attīstīšana ar vietējiem uzņēmumiem, kā arī iesaistīšanās reģionālajos projektos.

Latgale starp riskiem un iespējām
Īpašu ievērību pelna arī reģiona konteksts. Latgale atrodas pierobežā blakus agresorvalstīm – Baltkrievijai un Krievijai –, kas neizbēgami ietekmē reģiona uztveri gan Latvijā, gan ārvalstu investoru skatījumā. Tomēr vietējiem iedzīvotājiem tas nav abstrakts faktors, bet gan ikdienas dzīves sastāvdaļa. Pēc uzņēmēju domām, ja pastāvīgi orientēsies uz bailēm un ģeopolitiskajiem riskiem, reģiona attīstība kļūs neiespējama.

"Mēs šeit dzīvojam. Baidīšanās nav risinājums. Ja neko nedarīsim, nekas arī nemainīsies," uzsver uzņēmēji.

Jaunieši atzīst, ka tieši nenoteiktības dēļ daudzi investori izvairās no šī reģiona, tādējādi kavējot tā attīstību. Taču viņi ir pārliecināti – ja paši nesāks īstenot projektus reģionā, situācija nekad nemainīsies.

Kas varētu mainīt situāciju reģionā
Viņuprāt, viena no galvenajām reģiona problēmām joprojām ir darba vietu un uzņēmējdarbības iespēju trūkums. Pat neliels stabilu darba vietu un projektu skaita pieaugums varētu mazināt iedzīvotāju aizplūšanu. Taču ne mazāk svarīga ir arī pašu cilvēku iniciatīva – gatavība nevis gaidīt piemērotus apstākļus, bet pašiem tos radīt.

Nākotnē uzņēmēji plāno paplašināt savu biznesu. Viens no iespējamajiem attīstības virzieniem ir izveidot stacionāru bērnu izklaides centru, kas ļautu sniegt pakalpojumus ne tikai izbraukumos, bet arī vienā pastāvīgā vietā. Tomēr tam būs nepieciešamas papildu investīcijas, telpas vai zemes gabals, infrastruktūras pieslēgumi un, iespējams, arī pašvaldības atbalsts.

Tāpat tiek apsvērta sadarbības paplašināšana ar vietējām iestādēm un dalība reģionālajos pasākumos, kuros šādi pakalpojumi ir īpaši pieprasīti. Ilgtermiņā uzņēmums varētu attīstīties, piedāvājot jaunus pakalpojumus un veidojot stabilāku klientu loku.

Pagaidām viss balstās uz uzņēmēju entuziasmu, pašu ieguldītajiem līdzekļiem un pirmajiem klientiem. Taču tieši šādi nelieli projekti palīdz attīstīt vietējo ekonomiku, īpaši reģionos, kur lielu uzņēmumu ir maz.

Šo jauno uzņēmēju stāsti apliecina, ka pierobežā notiek pārmaiņas. Neraugoties uz grūtībām, šurp atgriežas cilvēki, kuri guvuši pieredzi citviet un vēlas izveidot savu uzņēmumu vai sākt jaunu dzīves posmu.

Pakāpeniski tieši šādi stāsti maina attieksmi pret reģionu. Latgale kļūst ne tikai par vietu, no kuras aizbrauc, bet arī par vietu, kur atgriežas, lai mēģinātu visu sākt no jauna.

Ja jūs ir ieinteresējis šī raksta varoņu piedāvājums, visa informācija par viņu uzņēmumu ir pieejama tīmekļvietnē www.lekajam.lv

.