5. jūlijā Daugavpils Nikolaja Pokrova vecticībnieku baznīcā Vecajā Forštatē norisinājās draudzei īpaši nozīmīgs notikums – pēc svētdienas rīta dievkalpojuma tika iesvētīti jaunie baznīcas zvani, kas pēc Vecās Forštates draudzes pasūtījuma izlieti Itālijā. Jau tuvākajā laikā tie tiks uzstādīti zvanu tornī, un to skaņas atkal pieskandinās apkārtni.
Baznīcas zvanu iesvētīšana ir unikāla ceremonija, jo zvanu kalpošanas mūžs parasti mērāms nevis gadu desmitos, bet gan gadsimtos. Tādēļ jaunu zvanu izgatavošana ikvienai draudzei ir īpašs notikums.
«Visu dievnamu lielākā problēma ir tā, ka zvani ir ļoti jutīgi pret salu,» stāsta Vecās Forštates vecticībnieku draudzes priekšsēdētājs Vladimirs Čuprovs, «ja stiprā salā zvaniķis pārāk spēcīgi uzsit pa zvanu, tas var pārplīst. Šādu zvanu vairs nav iespējams salabot – pasaulē vēl nav tehnoloģiju, kas to ļautu izdarīt. Mūsu lūgšanu namā saplīsuši abi lielie zvani. Pārējie divi ir saglabājušies, taču ar tiem nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu zvanu skanējumu. Tāpēc jaunu zvanu iegāde bija tikai laika jautājums. Tas, ko šodien esam paveikuši, bija iespējams tikai pateicoties mūsu draudzes locekļu atsaucībai un ziedojumiem. Bez viņu atbalsta būtu sarežģīti īstenot šo projektu»
Daudziem var rasties jautājums – kāpēc vecticībnieku draudzes zvani tika lieti tieši Itālijā? Izrādās, ka šim lēmumam ir sava priekšvēsture.
«Kad mūsu draudzes pārstāvji devās svētceļojumā uz Bari (Itālija), lai godinātu Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja pīšļus, itāļi dzirdēja mūsu baznīcas dziedājumus un ieinteresējās. Aplausu vietā viņi atkārtoja vienu vārdu – Bisanzio, kas nozīmē Bizantija. Itālijā ar XIII gadsimta pieminekļiem nevienu nepārsteigsi, taču Bizantijas mantojums viņiem ir īpaši interesants. Arī baznīcas zvanu tradīcija sakņojas tajā laikmetā, tāpēc itāļi šo jomu pēta padziļināti. Un tā mūsu ceļi satikās,» ar smaidu stāsta Vladimirs Čuprovs.
Projekta īstenošana sākās ar zvanu meistara vizīti no Itālijas. Viņš ieradās Daugavpilī, ierakstīja visu tobrīd izmantoto zvanu skanējumu un izvērtēja to tehnisko stāvokli. Sākotnēji bija paredzēts izgatavot piecus jaunus zvanus, taču pēc izvērtēšanas tika nolemts izliet sešus.
«No līdzšinējiem zvaniem turpmāk izmantosim tikai vienu,» skaidro Vladimirs Čuprovs, «protams, es vēlētos, lai mūsu zvanu tornī skanētu divpadsmit zvani, tostarp lielais zvans, taču pašlaik tas finansiāli nav iespējams. Tomēr jau tuvākajā laikā uzstādīsim pirmos septiņus zvanus, kas ļaus izveidot pilnvērtīgu zvanu ansambli un piemeklēt melodijas un skanējumu.»
Drīzumā sāksies zvanu uzstādīšana. Būtiskākais šajā procesā nav tikai tehniska montāža, bet arī katra zvana precīza noskaņošana, lai tie kopā veidotu harmonisku skanējumu. Šajā darbā atkal palīdzēs Itālijas meistari, kuru pieredze baznīcas zvanu izgatavošanā un skaņošanā ir augstu novērtēta visā pasaulē. Pēc uzstādīšanas zvani būs darbināmi gan tradicionāli – ar rokām, gan automātiskā režīmā.
Ne mazāk sarežģīts būs uzstādīšanas process. Zvanus nāksies pacelt 21 metru augstajā tornī, izmantojot sen pārbaudītu metodi – ar virvju palīdzību caur speciālām lūkām tornī. Pēc tam zvaniķiem būs jākāpj pa vēsturiskajām spirālveida kāpnēm, kas arī ir daļa no Daugavpils kultūrvēsturiskā mantojuma, turklāt arī tām jau sen nepieciešama restaurācija.
«Zvanu iesvētīšana mūsu draudzei ir lieli svētki,» saka Vecās Forštates vecticībnieku draudzes garīgais vadītājs tēvs Andrejs Sokolovs, «ikviens darbs sākas ar Dieva svētību. Svētie tēvi ir teikuši, ka dievnama valoda ir zvanu skaņas. Tās aicina cilvēkus uz dievkalpojumu, vēsta par Lielā gavēņa sākumu, Kristus Piedzimšanas svētkiem, Lieldienām un citiem baznīcas svētkiem.»
Komentāri