Vaļsts rūbežsardzis Daugavpiļs puorvaļdis prīkšnīkam Valdim Jukšam aiz mugurys ir desmitim godu garš dīnasts, dīnasts dažaiduokajūs vodūšajūs omotūs i lela pīredze struktūrvīneibu vadeibā sarežģeituokajūs apstuokļūs. Nasaverūt uz īspiejom turpynuot karjeru golvyspiļsātā, jis izavieļiejos acagrīzt dzymtajā Daugavpiļī. Šudiņ jam i juo komandai juorysynoj jauni izaicynuojumi – austrumu rūbežys aizsardzeiba, cīņa ar hibridapdraudiejumim i atbolsts pīrūbežys īdzeivuotuojim.
- Jius iļgus godus struodovot vodūšajūs omotūs: nu suokuma Daugavpiļs puorvaļdī, piečuok Ludzys puorvaļdī, vāluok Reigā. Deļ kuo tūmār nūsasprīdet acagrīzt Daugavpiļī? Īspiejis turpynuot karjeru golvyspiļsātā tak beja.
- Jā, prauda, da 2018. godam es piļdeju dīnasta pīnuokumus Daugavpiļs puorvaļdī, piečuok beju nūreikuots uz Ludzys puorvaļdi, kur īģivu jaunu profesionālū pīredzi. Turpynuojumā dīnieju Vaļsts rūbežsardzis štabā, kur kamandavovu Inspekcijis i slepeņeibys režima dīnastu.
Reigā es dīnastu piļdeju apmāram treis godus. Piec kuo, lai veicynuotu jaunu ideju i pīredzis īģivi vadeibā, jaunu vierīni uz strateģiskim jautuojumim i profesionālū izaugsmi teritoriālū puorvaļžu prīkšnīku rotācejis ītvorā, Vaļsts rūbežsardzis vadeiba maņ pīduovova acagrīztīs dzymtajā piļsātā i turpynuot dīnast ite – Daugavpiļs puorvaļdī.
Golvonais īmasls beja ģimiņa. Muna ģimiņa vysu itū laiku dzeivova Daugavpiļī, a es regularai mārovu ceļu storp Ludzu, Reigu i sovom muojom. Ceļš praseja daudz laika i enerģijis. Kūpā ar sīvu pījāmem lāmumu, ka namaineisim bārnu sadzeivi i napuorceļsim jūs uz cytu piļsātu. Mums beja svareigai, lai jī augtu sovā dzymtajā vītā – Daugavpiļī.
- Voi nanūžālojit itū lāmumu?
- Nā, nanūžāloju. Dūmoju, ka vysvairuok nu taida dzeivis ritma cīte teiši sīva par tū, ka es čāstai nabeju sātā, i bārni mani redzēja ratuok. Tik myusdīnu tehnoloģijis ļuove byut kontaktā – mes kotru dīnu komunicējom, izmontojūt vīduos īreicis. Prūtams, ģiminis dzeivē ir svareigai atrast leidzsvoru. Ņiuļa, kod otkoņ dīneju Daugavpiļī, maņ ir daudz vairuok īspieju byut kūpā ar ģimini.
- Šudiņ jiusu dīnasts ir saisteits ar miļzeigu atbiļdeibu. Visi zyna, kaida situaceja veidojās uz Eiropys austrumu rūbežis. Cik sarežģeits ir dīnasts?
- Kod acagrīzūs Daugavpiļs puorvaļdī, es labi apsazynovūs, ka vīgla dīnasta šiteņom nabyus. Itys ir taids laiks, kod juosaskorās ar lelim izaicynuojumim i cīš nūpītnu atbiļdeibu.
Maņ gribējo nūdūt rūbežsorgim sovu pīredzi, kuru asu īģivs dīnastā pa daudzim godim. Pošlaik kūpā vysu Daugavpiļs puorvaļdis omotpersonu komandu mes stuovam pretim merkavuojumam izmontuot nalagālū migraceju kai hibridkara instrumentu. Prūtams, vīnim pošim tikt golā ar taidim izaicynuojumim nav īspiejams. Mes sasaskaramīs ar labi organizātom grupom, kurys dorbojās profesionālai i izmontoj dažuodys metodis. Deļ tuo ļūti lela nūzeime ir i nacionālajai, i storptautyskajai sadarbeibai. Mums paleidz kolēģi nu Lītuvys, Igaunejis i Sūmejis, blokus asūšajom rūbežsardzis strukturvīneibom lelu otbolstu snīdz i Vaļsts policeja. Mes bez puortraukumim reikojam kūpeigus pasuokumus nalagāluos migracejis apkaruošonai.
Atbolstu sajamam i nu Nacionālajim bruņuotajim spākim. Skaidrs, ka atbolsta nikod navar byut par daudz, deļ tuo, ka spīdīņs uz rūbežu turpynoj byut pamateigs.
- Jums ir ļūti lela pīredze teiši šimā reģionā. Sovā laikā jius vadejot Silenis rūbežapsardzeibys nūdaļu. Voi varit saceit, ka jius itū rūbežu pazeistit čut na da centimetram?
- Tai varātu saceit. Silenis rūbežapsardzeibys nūdaļu es vadeju sešus godus. Daudzys vītys tur pa šai dīnai ļūti labi atguodoju. Prūtams, pa godim daudz kas izamainuos – mainuos infrastruktura, pasaruoduos jauni objekti, taču pīredze, kuru cylvāks īģiust dīnasta godūs, palīk.
Pi tam vysa Daugavpiļs puorvaļde maņ labi pazeistama. Pyrms dīnasta cytuos vītuos es ite nūstruodovu 23 godus. Tei nav tik vīn kai dīnasta vīta – tei ir teritoreja, kuru es puorzynoju i ar kuru mani saistej profesionaluo dzeive.
- Šudiņ Latgolys īdzeivuotuoji arvīn čāstuok dzierd par hibridapdraudiejumim, radz ziņojumus par dronim uz rūbežis. Daudzi cylvāki sasatraucās. Voi jius pats taiduos situacejuos jiutit bailis?
- Mums nav, kod baideitīs. Myusu uzdavums ir piļdeit sovus pīnuokumus i aizsorguot rūbežu. Prūtams, mums ir skaidrys instrukcejis, kai josareikojās gaisa apdraudiejumu gadejumūs. Ir nūteikta reaģiešonys kuorteiba i procedurys. Atsevišķuos situacejuos rūbežsorgim ir tīseibys pīlītuot dīnasta īrūci, bet deļ tam ir josakreit vairuokim nūsacejumim. Golvonais ir profesionalitate, sagatavuoteiba i spiejis mīreigai nūvērtēt situaceju.
- Kū jius grybātu pasceit Latgolys īdzeivuotuojim, kuri sasatraucās par nūteikūšū? Dažs lobs pat apdūmoj īspieju puorsaceļtīs uz cytom piļsātom voi vaļstim.
- Latgolys īdzeivuotuojim ir juobyut vīnuotim. Tik kūpā mes varam puorvarēt gryuteibys. Kod cylvākim ir jautuojumi, aizdūmys voi svareiga informaceja, jī vīnmār var grīztīs pi mums – kurā kotrā Vaļsts rūbežsardzis struktūrvīneibā, tai pat i Daugavpiļs puorvaļdī. Kotra informaceja byus pījimta i izvārtāta.
Ir cīš svareigai, lai īdzeivuotuoji saprostu – drūšeiba ir kūpeigs uzdavums. Rūbežsorgi piļdej sovus dīnasta pīnuokumus, Nacionālī bruņuotī spāki piļdej sovus dīnasta pīnuokumus, tūmār i sabīdreibys otbolstam ir miļzeig lela nūzeime.
Es tycu, ka teiši Latgolys īdzeivuotoju kūpeiga sadarbeiba paleidz myusim puorvarēt sarežģeitus laikus. Šudiņ Latvejis austrumu rūbeža nav vīneigi lineja kartī. Tei ir vīta, kur kotru dīnu teik puorbaudeita tū cylvāku profesionalitate, iztureiba i atbiļdeiba, kuri stuov juos aizsardzeibā. I golvonais reģiona spāks nav vīneigi tehnika i drūšeibys sistemys, bet ar poši cylvāki, kuri ir gotovi piec lobuokuos sirdsapziņis piļdeit sovus pīnuokumus.
Komentāri