Gaida Silova
Košs varavīksnes loks pār Latgales pļavām un saulē mirdzoša šoseja. Zemāk -- divi īsi teikumi: "Ceļš uz mājām. Ķeram varavīksni". Varavīksnes ķērāja bija Daugavpils māksliniece Ineta Auzāne. Protams, maģiskais fotomirklis drīz vien aizplūda soctīklos, pagaisdams informatīvo pārklājumu straumē. Taču iespaids, ko atstāja, kļuva par impulsu šīm mūsu sarunām. Par Latgali -- vietu, kur dzīvo dvēsele, un par dvēseli -- vietu, kur dzīvo Latgale. Vispār -- par mīlestību un par viņu, Inetu. Un kā gan citādi par to runāt, ja ne latgaliski?
Jei acazeist, ka latgaliski runot nāacavõžeisīs. Koč i cīš ļūbej tāva ar mõti dzymtū volūdu, bet na tik čāstai tū dzeivī izmontoj. Moš nu šudiņdīnys vyss aizīs kai pa svīstu? Bet pagaidom vēļ võrdi sasapyn dūmõs pa čiuļiskam.
Jā, par kū ta es grybieju pyrma vaicõt Inetai? Vyss aizamiersõs, leidzkū īsavieru iz golda naradzātai bīzu, smogu, vierteigu i dõrgu grõmotu -- glancātu fotokatalogu ar viersrokstu "Latgales ceļa zīmes". Izdūtu vīnā eksemplarā, ar autortīseibom, ar Vaļsts Kulturkapitala pīšķiertu naudu realizacijis projektam. Blokus gromotai -- žurnals nu Pūlejis. Vydā publikaceja "ZNAKI DRO 60 WE LATGALII" ar tulkojumu angļu volūdā. Itys žurnals, kas, kai põrsteigums, atgõ pa postu, atņese viesti, ka 2023. godā -- jõs vyssmogõkajā dzeivis periodā -- caur osorom pabeigtais "atmiņu katalogs" ir īģivs storptautyska mārūga īviereibu. Unikalū maģistra diplomdorbu, kam ūtra leidzeiga naatrast, tautõs palaide Rēzeknis Tehnoloģiju akademijis pasnīdzieja, dorba vadeitõja Diāna Apele. Ar koleģu storpnīceibu fotoaļboms tyka popolarizāts storptautyskõs konferencēs. Bet augstškolu dizaina dorbu konkursā DA2024, kategorejā Saziņis dizains, "Latgolys ceļa zeimis" ījēme 2. vītu.
Sausā zynõtnīku leksikā Inetys sirdsdorbs ir: "izstrādāts, pamatojoties uz Latgales ainavu pētījumiem, aktualizējot tēmu par vēsturisku vides objektu saglabāšanu Latgales lauku ainavā, veicot latgaliešu māju, ceļazīmju u.c. vides objektu fotogrāfijas". Pa tam dzejnīks Imants Ziedonis reiz saceja, ka mõksla saūž bišu vaļsteibys võrtus.
Latgolys ceļi, kas vizuālā volūdā vad caur grõmotu, īsasõk nu klusom lauku sātom, nu lūgu ryndom ar naatkõrtojamim kūkgrīzumu rūtõjumim, aizgõjušū godsymtu duravom i seikai sastyklõtom gankom. Tõļõk pa atšķiertom loppusem davad da bazneiceņom, kur naskan vairs lyugšonys, i ceļmolu krystim, kur maja dzīsmys šalc kūku lopūtnīs; da bolku pierteņom, poštaiseitom posta kasteitem, sīna zõrdim, autobusu pīturom, pīna goldim, jõņzõļu pļovom i gūvu ganeibom, bišu drovom i breineigim dižkūkim teirumūs. Daudzi i dažodi ceļi -- gon leidzoni, asfaltāti, gon grubuļaini lelceļi myglā voi putekļu mõkūņūs, gon taidi, kas palykuš cylvāku zeimātõs, šmukim rūkrokstim raksteitos kartīs... Caur mežim, caur mõlim, pa iudiņim-akmiņim, garom čudnim vītu nūsaukumim, aiz pakolnu leikumim biļžu ceļi izabeidz pi nūrõdis "Cylvāks". Tur bezvodu stoba golā lygzdoj stārči, i radzams, kai "strõdoj"... mistiskys ānys. Ni capuru golvā, ni driebu mugurā, ni apavu kõjõs. Tik kaidai izkapts, kaidai ciervs rūkā, kaida no labeibys lauka aizastīpās da dabasim... Inceresnai. Prosu fotostõstneicai: -- Parkū cylvāks naīmīsõts?
-- Parkū? -- jei atvaicoj. -- Grybu izzynõt dzymtõs zemis viesturi i senču dzeivi, par kuru školā navuiceja. Dīz voi tagad ar tys nūteik veidā, caur kuru jau nu bārna kõjis dzymst mīlesteiba pret vysu, kū sevī globoj võrds "Latgola". Es mekleju lelõs nūrisis mozajõs i pa kripateņai võcu tõs kūpā. Partū munūs fotostõstūs nav cylvāka tradicionalajā rakursā, bet prīkšplānā jõ apbreinojamais rūku dorbs, kurā īlykta sirds i dvieseļa. Pagõjušū godsymtu leidumnīki, dõrznīki, namdori i smolkū orūdu meistari sen jau kopu kaļņeņūs, bet sovu slīdi actojuš nūmaļūs õbeļņeicu dõrzūs, autentiskajõs sātõs i kūka lūgu apdaris ornamentūs. Latgolys ceļi nūvede mani pi sacynõjuma: myus reģions ar sovim nūvodim vysūs tõļumūs ir vīns lels breivdobys muzejs -- tik pīpiļdeits, īkšieji bogõts, kaida ūtra Latvejā nav. Veļ vairõk -- tys ir pasauļis līīmeņa ratums.
-- Voi sovūs mekliejumūs tu jau esi atroduse pošu golvonū, kas, kai varaveiksnis lūks, apjam vysu Latgolu, i raksturoj vīneigi Latgolu?
-- Tõs ir tautys tradicejis i myusu lauku cylvāki, latgalīši. Nav svareigai, kaida kuram tauteiba, bet gon ļaužu kūpejais raksturs -- tautys dvēseļa. Nu Reigys da Kurzemei, vysur, kur na byuts, latgalīši -- visi kai vīns -- slavejās ar naaizmierstamū vīsmīleibu, sirsneibu, izpaleidzeibu i temperamentu. Cylvāki ir pyrmais, kas roda vyspõreigū prīkšstotu par Latgolu. Ūtrais, kas ņivīnam napasarõdõs vysā kūpeibā, ir nu senčim montõtī vacū sātu rūtõjumi - meistaru kūkgrīzumi ap lūgu apmaļam. Varu pasalīleitīs ar sovu unikalū kolekceju: 2023. godā sabiļdāti apmāram 200, katalogā publycāti ap 150, bet pa šim godim vēļ daudz kas ir pīnõcs klõt. I ziņ, kas mani põrsteidz? Storp simtim ornamentu naacarūnās pat div vīnaidu.
-- Šamā sakarā atgõdoju nazkod viesturis olūtūs laseitū, ka lūgu ornamenti kolpovuš navys šmukumam, bet kai mõjis sorgi. Meistari jimūs īaude aizsardzeibys zeimis, sauļis simbolus i dobys motivus, lai pasorgõtu mõju nu tymsys spākim i pīsaisteitu svieteibu. Kotram simbolam beja sova nūzeime. Meistarm, lai kotrys mõjis lūgim pīmaklātu pareizūs ornamentus, pyrma kai psihologam beja jõīpazeist saiminīkus. A strõdojūt, kotrā detaļā beja jõīguļdej lobys dūmys par mõjinīkim. Deļ tõ storp simtim ornametu i navar atrast pat divu vīnaidu. Bet kuramūs laikūs Latgolā varātu byut īsasõcīs skaistū lūgu stõsts?
-- Pastõv uzskots, ka ažurainī lūgu dekori Latgolā īgõja nu Krīvejis kūpā ar vacticeibnīkim 17.godsymta ūtrajā pusī. Apstreidēt tū navar, krīvu meistari īnese sovus kruzuļõtūs kūkgrīzumu rokstus i tradicejis. Tūmār latgaļi vēļ daudzus godsymtus īprīkš sovõs guļbūvēs izmontova kūka dekorus ar ģeometriskim ornamentim, kam beja sakrāla nūzeime. Leidzās pastõvēja boltkrīvu i pūļu rūtõjumu tradicejis ar krysta i "oberega" motīvim. Bez tam īvārojamu daļu nu Latgolus īdzeivõtõjim veidova ebreji, kurim beja ar sovu reliģeju saisteiti lūgu rūtõjumi. Bet munys kolekcejis skaistū lūgu stõsts ir īsasõcīs 19. godsymtā i 20.godsymta sõkumā, kod viesture saveja kūpā vysu vītejo kūktālnīku -- latgalīšu, pūļu, boltkrīvu, krīvu i ebreju tradicejis. Šudiņ vēļ Latgola pylna ar skaistajim lūgim. Ir sātys, kas atjaunotys, bet saimnīki sagloboj i kūp sovu senču montõjumu, ir sātys, kam atjimta pīvīnõtõ vierteiba, ir sātys, kas pamozom sabyuk kūpā ar skaistajom aplūdom.
-- Kai tõs varātu glõbt?
-- Vīnkõrši naaiztīkūt. Lai palīk nõkūtnei taidys, kai ir. Tys acatīcās i iz daudzom cytom pagõtnis vierteibom, sevišķi iz ceļmolu krucifiksim. Daļa nu tim jau ir izgubeita ar pogostu põrvaļžu lāmumim nūmaineit tūs vacūs-našmukūs pret jaunim-šmukõkim i myusdīneigõkim -- pat nu metala.
-- Tod nu īsim meklēt tū vītu, nu kurys īsasõcēs tovs mõkslys ceļš iz Latgolu.
-- Laikam jau tej beja vacõku apzynõta izvēļe -- pēc deveitõs klasis beigšonys syuteit mani iz Rēzeknis Lītišķõs mõkslys vydusškolu, koč poši ar mõkslu nabeja saisteiti. Rēzeknis vide mani põrsteidze ar sovu latgaliskumu. Tej beja līlyska dzeivis škola -- tur es saprotu, kas ir eistõ Latgola. Tagad, acaverūtīs ar laika atkõpi, soku miļzeigu paļdis sovim izcilajim pedagogim par tū, ka caur jim manī īauga mõkslys izpratņa, sõka veidõtīs personeigais stils i acaviere talants. Jī beja praseigi -- lyka izspīst nu sevis vysu, kū vīn varu. Tī es tyku pi omota i steļļom. Tõļõk īsasõkõs fiziski smogī dorba procesi, kurūs ideja põrsavierš fantastiskā dialogā storp krõsom i dzejis pavedīņim, rezultatā põrtūpūt par gobelenim. Tūs vysus mes audem kūpeigi ar munim Saulis školys audziekņim. Tūpūšī meistari vodova gobelenus pa izstõdem, bet es paspieju gon aust, gon studēt Daugavpils universitatis maģistraturā, gon vuiceit bārnus, gon strõdõt Daugavpiļs teatrī -- i kai kostimu mõkslineica, i kai scenografe --, gon apsaprecētīs. Dzeive beja raiba i aktīva. Īģivus maģistra grādu Daugavpilī, otkoņ devūs iz Riezekni -- lai restartātūs. Riezeknis Tehnoloģeju augstškolā sajiemu ūtru maģistra diplomu i, kai profesionala grafisko dizaina specialiste, ar diplomdorbu "Latgales ceļa zīmes" acagrīžu Daugavpilī. "Ceļa zeimis" šudiņ turpynõjās - jau cytā virzīņī. Visi rodi breinojās, kamā es tik daudzpuseiga izadavusīs. Vacõki tak normāli cylvāki...
-- A tu poša sevī kū dūmoj -- voi dzymtā ir kaids, kamā acasist?
-- Jiutu leidzeibu ar vacmõmeņis mõsu. Bierneibā dzierdieju, ka jei bejuse aktīvs i rodūšs cylvāks. Lela rūkdorbneica. Darynovuse tārpus, šiustejuse bazneicu korūgus i da karam turiejuse veikalu pi Dagdys.
-- Tovys grõmotys biļžu pļovõs ir skaistys epizodis ar gūvem, ar pīna konnom i sīna zõrdim. Voi tai smaržova tova bierneibys Latgola? Kaidi dvēseļis ceļi vad iz tū atpakaļ?
-- Vīns vīneigais ceļš cau dzeivi, kas vad iz bierneibys zemi, ir Daugavpils-Krõslavys šoseja. Div sātys beja muni Latgolys lauki -- mamys dzimtiņa Šumilūs natõļ nu Dagdys iz Konstantinovys pusi i tāva dzimtiņa Murānūs Izvaltys pusī. Ceļš maņ saistõs ar tāva oranžū "Moskviču" i vacõku tradiceju tymā "Moskvičā" - Daugavpilī jī runovõs latviski, bet, izbraucut nu Stropim, põrgõja iz latgalīšu volūdu. Tys beja mīlesteibys ceļs. Pa tū es pa šai dīnai braucu ar mīlesteibu sirdī. Mīlesteibu manī īkodēja vacõki i vacvacõki, daudz atmiņu stõsteidami par sovu dzymtū nūvodu. Tūlaik vēl moza beju -- naredzēju, cik tys skaists i naaptverams. Vēļ naaptvieru, ka asu daļeņa nu kaut kõ lela i dižona. Leidzeigi, kai Dubnys upe, kura, kai seiks strauteņš, tecēja tyvai pi lauku mõjom. Tik ar godim uzzynovu, ka nu tõ mozõ strauteņa izaug vīna nu nūzeimeigõkajom, folklorā i dzīsmõs apdzīdõtajom dzeiveibys upem, kas paaudžu paaudzēs leikumoj caur vysu Latgolu da Leivõnim, kur sasavīnojās ar Daugavu, lai kūpeigim spākim plyustu iz jiuru. Bet gūvs ir simbols -- tik cīši muns, tik latgalisks...
Ivetas Auzānes foto
Komentāri