Jau daudzus gadus augusta vidū nelielā apdzīvotā vietā Latgalē -- Aglonā -- pulcējas tūkstošiem ticīgo no daudzām valstīm. Šeit viņi svin Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus. Arī aizvadītā sestdiena, 15. augusts, nebija izņēmums. Svētceļniekus nenobiedēja pat brīdinājumi par gaisa telpas apdraudējumu, jo Aglona atrodas tuvu Latvijas un Krievijas robežai.
Vienam apgalvojumam piekritīs gan ticīgie, gan neticīgie – Aglonas sirds ir Aglonas bazilika. Tā ir Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta. Baziliku, kas būvēta vēlīnā baroka stilā, rotā divi aptuveni 60 metrus augsti torņi. Tās celtniecība sākās 18. gadsimtā un ilga no 1768. līdz 1800. gadam.
Aglonas vēsture sniedzas tālā pagātnē. Kā viens no baltu cilšu apdzīvotības centriem šī teritorija bija zināma jau aptuveni 1800.–500. gadā pirms mūsu ēras. Savulaik šo teritoriju klāja biezi egļu meži, un tiek uzskatīts, ka tieši no latgaliskā vārda egļa/agļa cēlies Aglonas nosaukums. Vēsturiskie avoti apliecina, ka jau senatnē šī teritorija bija latgaļu un citu baltu cilšu svētvieta.
Pirmās ziņas par Aglonu kā vietu, kas saistīta ar kristīgo kultūru, attiecas uz traģiskajiem 1263. gada notikumiem. Saskaņā ar vēstures avotiem šeit tika nogalināts karalis Mindaugs un divi viņa dēli. Ar Aglonu saistīta arī leģenda par karalieni Martu, kura, kā vēsta nostāsti, bijusi Madelānu (Madaļānu) pilskalna īpašnieka meita. Madelānu pilskalns ar seno apmetni savulaik bija nozīmīgs politisks un saimniecisks centrs.
Mūsdienās bazilikā var apskatīt daudzus mākslas darbus, tostarp 18.–19. gadsimta eļļas gleznas. Īpaši vērtīgas ir baznīcas ērģeles, kurām ir vairāk nekā 200 gadu.
Par galveno bazilikas svētvietu tiek uzskatīta 17. gadsimtā radītā brīnumdarītāja Aglonas Dievmātes svētbilde. Ar to saistīti daudzi stāsti par brīnumainu izdziedināšanos. Pie bazilikas atrodas arī Aglonas svētavots – viens no zināmākajiem un senākajiem avotiem Latgalē.
1980. gadā, kad tika atzīmēta Aglonas bazilikas 200 gadu jubileja, pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra goda statusu Basilica Minor jeb "mazā bazilika". Latvijā šāds tituls ir tikai Aglonas bazilikai.
Katru gadu 15. augustā Aglona kļūst par tikšanās vietu tūkstošiem svētceļnieku. Ticīgie ierodas šeit no visas Latvijas un ārvalstīm, lai svinētu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus.
Šoreiz svētku dievkalpojumi sākās jau agri no rīta. Pulksten 7 notika pirmā Svētā Mise. Pl. 9 bīskaps Viktors Stulpins vadīja dievkalpojumu pie altāra bazilikas dārzā, bet pulksten 10 bazilikas kriptā dievkalpojumu vadīja priesteris Andžejs Lapinskis. Galvenā svinīgā Svētā Mise sākās pusdienlaikā pie pāvesta altāra. To celebrēja apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Georgs Gensvains. Muzikālo pavadījumu nodrošināja apvienotais Latgales draudžu koris un instrumentālā grupa. Galvenie svētku pasākumi noslēdzās pulksten 15 ar Latvijas valsts himnu "Dievs, svētī Latviju!".
Prioritāte -- svētceļnieku drošība
Ņemot vērā lielo interesi par šo reliģisko pasākumu, kā ierasts tika organizēti papildu sabiedriskā transporta reisi. Daudzos maršrutos tika nodrošināti papildu autobusu un vilcienu reisi, lai visi ticīgie, kuri vēlējās nokļūt uz svētkiem, to varētu izdarīt.
Svētku dienās par ceļu satiksmes drošību un sabiedrisko kārtību rūpējās Valsts policijas darbinieki. Īpaša uzmanība tika pievērsta cilvēku masveida pulcēšanās vietām un transporta kustības organizēšanai.
Šogad drošības jautājumiem tika pievērsta īpaša uzmanība. Aglona atrodas netālu no agresorvalsts Krievijas robežas, un periodiski no turienes Latvijas teritorijā ielido militārie droni. Šāds gadījums notika arī svētku laikā. 14. augusta agrā rītā tika izsludināts gaisa telpas apdraudējums Balvu, Preiļu, Rēzeknes un Augšdaugavas novadā, kā arī Daugavpilī un Rēzeknē.
Ņemot to vērā, policija jau iepriekš bija sagatavojusi rīcības plānu gadījumam, ja rastos gaisa telpas apdraudējums. Ja tiktu saņemts paziņojums par oranžā līmeņa gaisa telpas apdraudējumu, svētku pasākumi nekavējoties tiktu pārtraukti, bet teritorijā esošie cilvēki tiktu aicināti to atstāt.
Nepieciešamības gadījumā policija varēja ierobežot satiksmi Aglonas centrā un novirzīt transportu no autostāvvietām ārpus apdzīvotās vietas. Tāpēc autovadītāji jau iepriekš tika aicināti rūpīgi izvēlēties stāvvietas un ņemt vērā virzienu, kurā viņi plāno pamest Aglonu pēc svētkiem. Turklāt dzeltenais šūnu apraides brīdinājums bija informatīvs un neprasīja iedzīvotājiem rīkoties nekavējoties.
Prezidents uzrunāja svētceļniekus
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sestdien, 15. augustā, pirmo reizi pēc stāšanās amatā uzrunāja Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku dalībniekus Aglonā.
Sākotnēji 15. augustam bija jābūt prezidenta ikgadējā atvaļinājuma pēdējai dienai, kas sākās 8. augustā. Taču pēc 14. augusta agrā rīta notikumiem vadītājs nolēma mainīt plānus.
"Es patiesi priecājos jūs visus redzēt – cilvēkus, kuri šeit pulcējušies, lai ticībā rastu spēku, mieru un drošības sajūtu sev, saviem tuviniekiem, savai tautai un savai valstij.
Dažkārt drošības dēļ nākas mainīt dienas plānus vai, kā mēs paši nesen pārliecinājāmies, pat nakts plānus. Dažkārt nākas gulēt mazāk, kaut kur ierasties vēlāk, nekā bija iecerēts, vai nepaspēt kaut ko paveikt līdz galam. Taču atcerēsimies – vissvarīgākais plāns mūsu dzīvē ir būt dzīviem un veseliem. Es ticu, ka, rūpējoties par sevi un atbalstot līdzcilvēkus, mēs to varam sasniegt.
Es Aglonā esmu viesojies regulāri, taču pirmo reizi jūs uzrunāju Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos.
Jebkurā, pat visgaišākajā un mierīgākajā notikumā ir jādomā par drošību. Diemžēl šodienas realitāte ir tāda, ka debesis rada draudus ne tikai Latvijai un Latgalei, bet visai pasaulei. Šādi incidenti var atkārtoties. Vēl vakar mēs paši ar šādu situāciju saskārāmies.
Liels paldies visiem dienestiem, kas ik dienu un arī svētku laikā rūpējas par mūsu drošību. Taču Latvijas drošība nav tikai viņu darbs. Jo Latvija nav 'viņi' un 'mēs'. Latvija esam mēs visi – liels 'Mēs'. Katrs no mums ir atbildīgs par sevi, saviem tuviniekiem un apkārtējiem cilvēkiem.
Mūsu kopīgais uzdevums ir katru dienu atrast zelta vidusceļu starp divām galējībām – satraukumu un vienaldzību. Šis vidusceļš ir mierīga un mērķtiecīga rīcība.
Tas nozīmē arī nepieciešamību doties uz drošu vietu pat tad, ja šķiet, ka nekas nenotiks. Pēc tam katram no mums ir vērts padomāt un sev pajautāt – kas jāmaina, lai šādās situācijās bīstamības sajūta izzustu un paliktu tikai miers un pārliecība. Taču tas attiecas ne tikai uz drošības jautājumiem – tā būtu jārīkojas visās dzīves situācijās.
Šajā sarežģītajā laikā mums jāsaglabā ticība. Ticība labajam, vispārcilvēciskajām vērtībām un mīlestībai pret cilvēkiem. Tieši šīs vērtības šodien šeit, Aglonā, ir īpaši tuvas.
Mums ir jāaizsargā mūsu Latvija – gan fiziski, gan garīgi. Mēs nedrīkstam sevi izšķiest sīkumos. Mēs nedrīkstam strīdēties. Mēs nedrīkstam padoties ļaunumam, naidam, aizspriedumiem un neiecietībai.
Diemžēl mūsu sabiedrībā bieži valda naids, ko pastiprina anonimitāte sociālajos tīklos. Tas, ko cilvēki saka anonīmi, reti tiek pateikts atklāti – otram cilvēkam acīs.
Jebkāds naids – pret latviešiem vai citu tautību cilvēkiem, pret citas rases, ādas krāsas vai reliģiskās piederības cilvēkiem – ir postošs. Tas kavē attīstību un vienotību, rada atpalicību un šķelšanos. Un mums visiem kopā ar to ir jācīnās.
Mūsu valsts pamatlikums – Satversme – nosaka mūsu valsts vērtību pamatu. Tās ir tiesības uz apziņas un vārda brīvību, cieņa pret cilvēku un viņa izvēli. Tās ir kristīgās vērtības un latviskais pasaules redzējums.
Visiem, kuri Latviju uzskata par savām mājām, visiem, kuri šeit ieradušies dzīvot, ir jāciena un jāievēro mūsu tautas un valsts vērtības, mūsu kultūra un mūsu valoda. Tikai tā mēs spēsim pārvarēt šo satraukuma pilno laiku, dzīvot kopā un stiprināt savu garu.
Vēlos īpaši pateikties garīdzniecībai un visiem ticīgajiem par darbu, ko jūs ik dienu veicat, lai nestu cilvēkiem mieru un pārliecību, atbalstītu tos, kuriem šodien visvairāk nepieciešama palīdzība – gan materiāla, gan, kas īpaši svarīgi, garīga.
Paldies jums par kalpošanu Dievam!
Paldies jums par kalpošanu Latvijai!
Mums patiešām ir jāieklausās gan sevī, gan apkārtējos. Šodien mums ir jāveido Latvijas nākotne. Draudu un šaubu brīžos mums ir jāstiprina mūsu valsts drošība.
Mums tas jādara kopā, jo mēs esam viena zeme un viena tauta, viena Latvija!
Lai šis īpašais laiks mums visiem ir piepildīts ar mieru, prieku un vērtīgām pārdomām!
Turēsimies kopā un sargāsim cits citu! Ticībā, cerībā un mīlestībā!
Dievs, svētī Latviju!" Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzrunāja klātesošos.
Komentāri