Ceturtdien, 13. augustā, Daugavpili oficiālā vizītē apmeklēja Latvijas izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone. Šajā dienā viņa viesojās Latgales Industriālajā tehnikumā un Daugavpils Universitātē. Vizīti ministre sāka Augšdaugavas novada pašvaldībā, kur tikās ar skolu vadītājiem un izglītības jomas pārstāvjiem.
Tikšanās laikā novada skolu direktori informēja ministri par problēmām, ar kurām šobrīd saskaras pierobežas reģiona izglītības iestādes, un pārrunāja gaidāmās pārmaiņas izglītības sistēmā.
Viena no galvenajām tēmām bija pedagogu darba samaksas jaunais finansēšanas modelis. Skolu pārstāvji pauda atbalstu arī lielākai elastībai, nosakot skolēnu skaitu klasēs. Viņuprāt, prasībām nevajadzētu būt tik stingrām, lai dažu skolēnu skaita izmaiņas būtiski ietekmētu skolas finansējumu.
"Mēs apspriedām ļoti daudz konkrētu jautājumu. Piemēram, kāpēc Veselības ministrija nosaka 30 minūšu pusdienu pārtraukumu, ja skola ēdināšanu organizē tā, ka bērni mierīgi var paēst 10–20 minūtēs. Mēs uzskatām, ka pašai skolai vajadzētu būt lielākām iespējām šo procesu organizēt patstāvīgi.
Mēs atbalstām arī pedagogu darba samaksas jauno finansēšanas modeli. Atbalstām arī ministrijas priekšlikumu atteikties no stingri noteikta skolēnu skaita – piemēram, tieši 30 vai tieši 15 skolēniem klasē. Vajadzētu būt iespējai skolēnu skaitam nedaudz svārstīties. Pašlaik sanāk tā, ka, ja klasē ir par vienu skolēnu mazāk, skola var zaudēt finansējumu. Savukārt, ja skolēns pievienojas, finansējums palielinās.
Vēl viens konkrēts jautājums ir klašu dalīšana. Pašlaik klasi drīkst dalīt, ja tajā ir 31 skolēns, bet, ja ir 30 skolēni, to darīt nedrīkst. Kāpēc prasībām jābūt tik precīzām un stingrām? Mēs šodien runājām tieši par šādām praktiskām lietām.
Skolas gatavojas jaunajam mācību gadam un gaidāmajām pārmaiņām. Šodien izskanēja arī svarīgs priekšlikums par atbalsta personālu. Skolas varēs pārdalīt līdzekļus no pedagogu darba samaksas fonda šo speciālistu atalgojumam. Tā patiešām ir laba iespēja, jo jautājums nav tikai par finansējumu, bet arī par šādu speciālistu pieejamību. Mums ir vajadzīgi logopēdi, psihologi un citi speciālisti. Pašlaik skolas aktīvi strādā šajā virzienā un kopumā ir nodrošinātas gan ar pedagogiem, gan atbalsta personālu.
Ja būs iespēja elastīgāk pārdalīt līdzekļus – piemēram, no vienas pozīcijas novirzīt tos citai, kad tas konkrētajai skolai ir nepieciešams –, domāju, ka tas būs daudz efektīvāk un lietderīgāk," laikrakstam „Latgales Laiks” sacīja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts.
Ministre apliecināja, ka šie priekšlikumi ir uzklausīti un attiecīgās izmaiņas tiek izskatītas.
Jaunas programmas Daugavpils Universitātē
Ministre apmeklēja arī Daugavpils Universitāti (DU). Pēc Rīgas Tehniskās universitātes Daugavpils filiāles slēgšanas DU ir vienīgā valsts augstskola pilsētā un lielākā augstākās izglītības iestāde Latgalē.
DU rektors Arvīds Barševskis norādīja, ka universitātei ir nepārtraukti jāattīstās, lai saglabātu savas pozīcijas. Studiju programmas regulāri jāizvērtē un jāatjauno, ņemot vērā darba tirgus vajadzības.
Viens no šāda darba piemēriem ir jauna īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Elektronika”. Tā izveidota sadarbībā ar reģiona vadošajiem uzņēmumiem – Axon Cable, Nexis Fibers, Pulsar Optics, Regula Baltija, SMD Baltic un Latvijas Maiznieks. Uzņēmumu pārstāvji piedalījās programmas izstrādē un ir gatavi nodrošināt studentiem prakses vietas.
Tādējādi universitāte cenšas padarīt izglītību pēc iespējas praktiskāku un dot absolventiem iespēju atrast darbu tieši Latgalē.
Universitāte un drošības jautājumi
Par Daugavpils Universitātes stratēģiskajiem attīstības virzieniem runāja arī DU padomes priekšsēdētājs Tālavs Jundzis – Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis un Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas loceklis, tiesību doktors un politoloģijas habilitētais doktors, kuru Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atkārtoti izvirzījis darbam Daugavpils Universitātes padomē, bet kopš 15. jūlija T. Jundzis vada šo institūciju.
Tālavs Jundzis atzīmēja, ka universitāte jau aktīvi attīsta virzienus, kas saistīti ar reģiona drošību. DU otro gadu tiek uzņemti studenti programmā "Stratēģiskie riski un krīžu vadība". Tā aptver ne tikai militāros, bet arī vides un citus riskus. Turklāt universitātē tiek attīstīts civilās aizsardzības virziens.
"Mēs ar rektoru un padomes locekļiem pārrunājām, ka nākotnē, iespējams, būtu vēl vairāk jāattīsta virzieni, kas saistīti ar katastrofu medicīnu un militāro medicīnu," norādīja T. Jundzis.
Viņaprāt, universitātei var būt nozīmīga loma ne tikai Daugavpils, bet visa Latgales reģiona drošības stiprināšanā.
Jauns mācību gads un jaunas reformas
Jau pavisam drīz sāksies jaunais mācību gads, un līdz ar to stāsies spēkā arī Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās jaunās reformas. Tās skar gan vērtēšanas sistēmu, gan centralizēto eksāmenu kārtošanu.
Viena neapmierinoša rezultāta dēļ valsts pārbaudes darbā skolēns nezaudēs 9. klases beigšanas dokumentu. Izsniedzot šo dokumentu, galvenā nozīme būs skolēna gada vērtējumiem.
Vēl viena būtiska pārmaiņa attiecas uz vērtēšanu. Skolām būs lielāka brīvība noteikt, cik liels svars piešķirams dažādiem pārbaudes darbiem un citiem zināšanu pārbaudes veidiem. Turklāt skolēniem būs iespēja izlabot vismaz vienu vērtējumu katrā mācību priekšmetā.
Vidusskolēniem mainīsies arī daži eksāmenu kārtošanas noteikumi: augstākā līmeņa eksāmeni nebūs obligāti visiem – tos varēs izvēlēties atkarībā no skolēna turpmākajiem plāniem.
"Es to nesauktu par jaunām reformām. Daudzas no šīm izmaiņām tiek apspriestas un gatavotas jau vairākus gadus. Šobrīd mēs galvenokārt turpinām skolu finansēšanas reformu, lai pierobežas, mazās un iekļaujošās skolas varētu stabili darboties arī tad, ja skolēnu skaits nedaudz mainās.
Runājot par eksāmeniem un vērtēšanu, mēs vispirms vēlamies nepieļaut situāciju, kad viens neveiksmīgi nokārtots eksāmens aptur bērna izglītības ceļu. Šogad vairāk nekā 800 devītās klases skolēni nenokārtoja centralizēto eksāmenu. Mēs riskējam šos bērnus zaudēt izglītības sistēmā, un tas nav pieļaujams.
Tāpēc mēs piedāvājam mainīt pieeju: eksāmena rezultāts nedrīkst liegt skolēnam iespēju saņemt apliecību par pamatizglītības iegūšanu. Vienlaikus tiek ieviests dabaszinātņu eksāmens, kura nepieciešamība tika plānota jau aptuveni pirms astoņiem gadiem. Es saprotu pedagogu bažas, tāpēc skolām un skolotājiem jānodrošina papildu atbalsts, profesionālā pilnveide un nepieciešamie mācību materiāli. Es uzskatu, ka šo sistēmu var veiksmīgi īstenot.
Eksāmens ir tikai atskaites punkts – tas nevar pilnībā izmērīt visas skolēna zināšanas, ieguldīto darbu un pūles. Vienlaikus eksāmeni joprojām ir svarīgi, jo to rezultāti jauniešiem sniedz iespēju turpināt izglītību un iestāties izvēlētajā mācību iestādē.
Mēs saprotam, ka līdz mācību gada sākumam laika ir maz, taču šīs izmaiņas nedrīkst traucēt skolu darbu no 1. septembra. Gluži pretēji – skolēniem būs iespēja gada laikā uzlabot vismaz vienu vērtējumu, bet skolām būs lielāka brīvība pieņemt lēmumus atkarībā no konkrētās situācijas. Līdz ar lielāku brīvību nāk arī lielāka atbildība par izglītības kvalitāti," sacīja Ilze Indriksone.
Bērnu drošība – viens no galvenajiem jautājumiem
Ņemot vērā pēdējos notikumus, vizītes laikā īpaša uzmanība tika pievērsta drošībai pierobežas reģionā. Līdz jaunā mācību gada sākumam atlicis pavisam maz laika, un Latgales skolām gatavība iespējamām ārkārtas situācijām kļūst īpaši aktuāla.
Izglītības un zinātnes ministrijā jau ir izstrādāts rīcības plāns dažādu apdraudējumu gadījumiem. Tā mērķis ir nodrošināt izglītības procesa nepārtrauktību un, pats galvenais, bērnu un pedagogu drošību.
Pierobežas skolām tas ir īpaši svarīgi. Apstākļos, kad reģionā periodiski tiek konstatēti bezpilota lidaparātu radīti draudi, izglītības iestādēs jau laikus ir jāzina, kā rīkoties ārkārtas situācijā.
Komentāri