Šī nedēļa Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldē sākās ar Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča valsts robežas apmeklējumu. Prezidents klātienē iepazinās ar situāciju uz valsts robežas, kas regulāri tiek pakļauta nelegālo migrantu uzbrukumiem. Vizītē piedalījās arī Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Kaspars Pudāns.
Pēdējos gados situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ir ļoti saspringta. Milzīgās nelegālās migrācijas plūsmas liek visiem dienestiem pielāgoties jaunajām dzīves realitātēm. Ja vēl pirms 15 gadiem varējām runāt par to, ka Latvijas un Baltkrievijas robežsargi kopīgiem spēkiem novērsa dažādus prettiesiskus pārkāpumus, tad šodien Baltkrievijas kolēģi drīzāk veicina to, lai migrantu radītais spiediens uz mūsu robežu pieaugtu.
Ņemot to vērā, Latvija turpina stiprināt savas austrumu robežas apsardzību, saglabājoties migrācijas spiedienam un nepieciešamībai būt gatavai iespējamiem hibrīdapdraudējumiem. Savukārt 17. augustā Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kopā ar Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Gunti Pujātu un Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Kasparu Pudānu apmeklēja Latvijas–Baltkrievijas robežas posmus, kas atrodas Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes pārziņā.
Tehnoloģijas un cilvēkresursi
"Ja salīdzinām situāciju ar to, kāda tā bija pirms trim gadiem, pārmaiņas uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ir ļoti būtiskas. Toreiz nebija ne robežžoga, ne sensoru, ne videonovērošanas sistēmas. Šodien aptuveni 55% robežas jau ir aprīkoti ar sensoriem un videokamerām, un līdz gada beigām plānots pabeigt atlikušo posmu aprīkošanu. Tas nozīmē, ka galvenais tehnoloģiskais uzdevums būs izpildīts.
Taču vienlaikus rodas jauns izaicinājums – nepieciešami cilvēki, kuri spēs operatīvi reaģēt uz pārkāpumiem. Robežsardzei papildu nepieciešami līdz 200 štata darbinieki. Žogs, sensori un videonovērošana ir tikai viens sistēmas elements. Ja pēc pārkāpuma konstatēšanas nav, kas ātri ierodas notikuma vietā, ieguldījumi tehnoloģijās nesniegs pilnvērtīgu rezultātu.
Šodien vizītes laikā mums parādīja videoierakstus un reālus pierādījumus tam, kā tiek bojāta mūsu robežas infrastruktūra. Tas vēlreiz apliecina, ka tehniskajiem līdzekļiem jādarbojas kopā ar labi sagatavotiem un mobiliem robežsargiem.
Vienlaikus nevar teikt, ka robeža kādreiz būs pilnībā "gatava". Arī pretējā puse meklē jaunus darbības veidus un pastāvīgi maina taktiku. Tāpēc mums jāturpina pielāgoties un pilnveidot robežas apsardzības sistēmu.
Ir labi redzams, cik daudz kas ir mainījies pēdējo trīs gadu laikā. Valsts iestādes, tostarp Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, ir paveikušas lielu darbu. Taču robežas drošība ir nepārtraukts process, kas prasa gan tehnoloģijas, gan pietiekamus cilvēkresursus," Edgars Rinkēvičs sacīja žurnālistiem.
Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks Valdis Jukšs informēja, ka robežsargiem ik dienu nākas saskarties ar jaunajām dzīves realitātēm. Šogad nelegālās migrācijas plūsma salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir ievērojami pieaugusi. Tikai svētdien, 16. augustā, no Baltkrievijas puses Latvijā nelikumīgi mēģināja iekļūt 109 migranti, kurus robežsargiem izdevās apturēt. Kopējais šī gada laikā apturēto personu skaits jau tuvojas desmit tūkstošiem, bet līdz gada beigām vēl ir četri mēneši.
"Situācija uz valsts robežas joprojām ir ļoti saspringta. Kopš gada sākuma robežsargi ir novērsuši jau gandrīz desmit tūkstošu cilvēku nelikumīgu ieceļošanu.
Runājot par atklāto tuneli – informāciju par to saņēmām savlaicīgi un nekavējoties sākām to pārbaudīt. Tiklīdz kļuva zināms, ka pa tuneli varētu būt pārvietojušies migranti, mēs šos cilvēkus aizturējām. Pēc attiecīgā virziena pārbaudes tika atrasts arī tunelis. Tagad tas ir aizbērts un vairs netiek izmantots. Pašlaik tas ir vienīgais šāda veida objekts, ko esam atklājuši, taču meklēšanas un pārbaudes pasākumi turpinās.
Saistībā ar izskanējušo informāciju, ka tunelis it kā varētu būt darbojies mēnesi, vēlos uzsvērt – mums tam nav apstiprinājuma. Ja tunelis patiešām būtu izmantots ilgāku laiku, mēs, visticamāk, būtu atklājuši attiecīgas pēdas un aktivitātes pazīmes.
Dažkārt publiskajā telpā parādās informācija, kas neatbilst patiesībai. Tika izplatītas arī tuneļu fotogrāfijas, kas atrasti citās valstīs, taču tās tika pasniegtas kā Latvijā atrastu objektu attēli. Tāpēc aicinām šādu informāciju vērtēt piesardzīgi un balstīties uz oficiāliem datiem.
Valsts robežsardze jau sesto gadu strādā pastiprinātā režīmā – 10. augustā sākās sestais šāda darba gads. Šajā laikā esam uzkrājuši lielu pieredzi, pastāvīgi pilnveidojam darba metodes un paaugstinām darbības efektivitāti uz robežas.
Pašlaik mums palīdz arī Nacionālo bruņoto spēku karavīri. Turklāt aktīvajā fāzē ir operācija “Vilkatis”, bet Valsts policija sniedz ievērojamu atbalstu – desmit pastāvīgas ekipāžas strādā 12 stundu režīmā.
Mēs cenšamies maksimāli apgrūtināt nelegālās migrācijas organizētāju darbību, jo īpaši apgrūtinot piekļuvi robežai un cilvēku izvešanu pēc nelikumīgas robežas šķērsošanas.
Gada beigās, visticamāk, varam sasniegt jaunu rekordu novērsto nelikumīgas robežas šķērsošanas mēģinājumu skaita ziņā. Pagājušajā gadā to bija nedaudz vairāk par 12 tūkstošiem, bet šobrīd rādītājs jau tuvojas 10 tūkstošiem, lai gan līdz gada beigām vēl ir daudz laika. Tāpēc daudz kas būs atkarīgs no turpmākās situācijas attīstības un laikapstākļiem," pastāstīja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks Valdis Jukšs.
Drošība austrumu pierobežā
Vēl viena Latvijai un austrumu pierobežai īpaši aktuāla tēma ir drošība un tas, kas valstī tiek darīts, lai situāciju uzlabotu.
"Šeit roku rokā strādā gan iekšējās drošības sistēma, gan valsts aizsardzības sistēma. Vizītes laikā iepazināmies ar jau izvietotajiem pretmobilitātes aizsardzības līdzekļiem, tostarp prettanku šķēršļiem un tā sauktajiem “pūķa zobiem”.
Mūsu vizīte turpinās, un tālāk pievērsīsimies tieši militārās aizsardzības sistēmai. Nacionālie bruņotie spēki šo uzdevumu īstenošanai jau ir saņēmuši ievērojamus resursus.
Bieži rodas iespaids, ka šobrīd galvenā prioritāte ir pretgaisa aizsardzība. Protams, tā ir ārkārtīgi svarīga, jo mēs visi redzam, kas notiek Ukrainā. Taču vienlaikus Ukraina iegulda arī klasiskajās aizsardzības sistēmās. Šeit ir jāsaglabā līdzsvars un jābūt gataviem dažādiem scenārijiem.
Ja rodas apdraudējums, tas nenozīmē, ka tas pilnībā atkārtos Ukrainas scenāriju. Tāpēc vienlaikus jāattīsta pretgaisa aizsardzība, pretdronu aizsardzība un pretmobilitātes aizsardzības līnijas.
Ja salīdzinām situāciju ar to, kāda tā bija pirms diviem gadiem, progress ir acīmredzams. Taču darbs ar to nebeidzas – sistēma nepārtraukti jāpilnveido un jāstiprina. Mēs redzam, ka šo jautājumu risina gan valdība, gan ministri, gan Aizsardzības ministrija. Šis darbs ir jāturpina,” norādīja Latvijas Valsts prezidents.
Bezpilota lidaparāti un jaunais mācību gads
Pavasara beigas un vasaras sākums austrumu pierobežas iedzīvotājiem bija īpaši saspringts laiks. Regulārie ziņojumi par bezpilota lidaparātiem Latvijas gaisa telpā būtiski ietekmēja ikdienas dzīvi. Tomēr lielāko vasaras daļu mēs dzīvojām mierīgi. Tagad tuvojas jaunais mācību gads, un droni atkal kļūst par mūsu ikdienas dzīves daļu. Vecākus satrauc, kā šādos apstākļos noritēs mācību process.
"Drošības jautājumi un izglītības sistēmas gatavība iespējamām ārkārtas situācijām mums joprojām ir ārkārtīgi svarīgi.
Mēs jau esam apsprieduši šos jautājumus ar Izglītības un zinātnes ministriju. Cik man zināms, ministrijā ir sagatavots rekomendāciju un rīcības algoritmu kopums skolām un citām izglītības iestādēm. Šīs pieejas jau tiek izmēģinātas un pārbaudītas praksē, lai nepieciešamības gadījumā lēmumus varētu pieņemt ātri un efektīvi.
Svarīgi saprast, ka šādas situācijas var rasties ne tikai vienā pilsētā vai reģionā. Mēs to esam redzējuši arī citviet Latvijā – Vidzemē, Valmieras, Cēsu, Alūksnes, Smiltenes, Gulbenes un citos novados. Tāpēc nepieciešama vienota un skaidra pieeja visas valsts līmenī.
Es ceru, ka rudenī situācija neattīstīsies tik intensīvi, kā tas notika dažos iepriekšējos periodos. Taču, ja radīsies apstākļi, kas prasīs īpašus pasākumus, sagatavotajiem rīcības algoritmiem jābūt gataviem tūlītējai piemērošanai. Vajadzības gadījumā tie tiks vēl pilnveidoti, ņemot vērā praktisko pieredzi.
Vienlaikus vēlos uzsvērt – runa nav tikai par atsevišķu skolu darbu, bet galvenokārt par bērnu, pedagogu un visas sabiedrības drošību.
Kā Latvijas Valsts prezidents es labi apzinos savu lomu un atbildību. Tāpēc 1. septembri plānoju pavadīt kopā ar vienas Latvijas skolas skolēniem. Man ir svarīgi šajā visai valstij nozīmīgajā dienā personīgi būt kopā ar bērniem, pedagogiem un vecākiem.
Galvenais ir, lai jaunais mācību gads sāktos mierīgi, droši un ar pārliecību, ka valsts ir gatava rīkoties jebkurā situācijā," paziņoja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Austrumu robeža joprojām būs prioritāte
Valsts robežas apsardzības un aizsardzības stāvoklis, kā arī aktuālā situācija saistībā ar nelegālo migrāciju tika izskatīta 19. augustā Nacionālās drošības padomes sēdē.
Pierobežas reģioniem tas nozīmē, ka Latvijas austrumu robeža arī tuvākajā laikā būs viena no galvenajām valsts prioritātēm. Robežas tehniskās aprīkošanas pabeigšana un robežsardzes personāla skaita palielināšana būs nākamie soļi tās drošības stiprināšanā.
Komentāri